AKTUĀLI

Vēlam veiksmīgu nedēļu >>> Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020.gada 11.marta paziņojumu, ka saslimšana ar Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, kā arī pamatojoties uz ministru kabineta rīkojumu Nr.103, izdots Rīgā 2020.gada 12.martā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru nolemts izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, pašvaldību iestādes, izvērtējot situāciju, iespēju robežās nodrošinās klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti. Labklājības ministrija: Spēkā stājušās normas iedzīvotāju atbalstam Covid-19 slimības izplatības laikā. Inčukalna novada pašvaldība, laikā, kad valstī noteikta ārkārtējā situācija saistībā ar vīrusa COVID 19 izplatību, aicina iedzīvotājus būt atbildīgus un ievērot rekomendētos noteikumus, lai mazinātu un ierobežotu vīrusa izplatību. XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pārceļ uz 2021.gadu

attēls

Vangaži. GRAFITI FESTIVĀLS

2013-09-01

GRAFITI FESTIVĀLS

Svētdien, 1.septembrī plkst.10.00 Vangažos pie garāžām.

Pieteikties, norādot vārdu, uzvārdu un telefona numuru, pa e-pastu - info@hip-hop.lv līdz 28.augustam. Jāiesūta savas skices un foto no realizētajiem darbiem. Krāsas konkursa darbiem par velti.

--------------------------------------------------------------------------------------

Mazliet no grafiti rašanās vēstures

Savu uzplaukumu grafiti piedzīvoja ASV 1970. gados, vispirms melnādaino kvartālos, tad melnādaino un latinos ielu bandu kontrolētajos rajonos, ar grafiti iezīmējot konkrētās bandas kontrolētās teritorijas robežas (Bomb Style, Tunnel Bombing un throw up zīmēšanas stili). Savas vienkāršības un bezsatura dēļ grafiti kļuva daudz populārāka forma, nekā stencili, jo neprasa intelektuālu piepūli vēstījuma sacerēšanā, ne prasmi zīmēt — pietiek vienkārši ar uz sienas uzsmidzinātiem iniciāļiem, lai autors sajustos „grafiti mākslinieks“. Līdz ar to grafiti arī ir izteikti urbāns žanrs, mūsdienās lielākoties izpaužas hiphopa subkultūras vidē, bet tā nav tik grafisks un kodolīgs kā stencils. Līdz ar new wave un panku subkultūru parādīšanos, kā arī galeriju mākslas popularitātes pieaugumu, grafiti komercializējās, šo žanru pārņemot tam pusaudžu subkultūras virzienam, kas kopēja ielu bandu vizuālā tēla stilu, tā iztēlojoties sevi par dumpinieciska, pret komercializēto pieaugušo pasauli vērsta andrgraunda pārstāvjiem. Uz jauniešu tirgu vērstās produkcijas reklamētāji veido savai produkcijai atbilstošas grafiti formas un stilus, nosakot un veidojot modi šajā vizuālajā žanrā.

Grafiti uzplaukums ASV. Lielajās pilsētās bombings sāka izplatīties tik ātri, ka no krāsaino iedzīvotāju geto tas pārgāja ari uz citu pilsētas kvartālu sienām un pat uz transporta līdzekļiem. Skaidrs, ka varas vīriem tas nepatika, jo pārsvarā grafiti nebija māksla, bet gan vandālisms, taču starp smērējumiem atradās arī īstie mākslas šedevri (masterpiece vai saīs. "piece"), ko atzina arī daļa sabiedrības. Žanra attīstību veicināja izteiktā popularizēšanās, t.i., grafiti zīmēja tik daudzi, ka tas kļuva ikdienišķs sienu apķēpāšanas veids. Bija nepieciešams kas jauns, kā pievērst tam uzmanību. Tika izdomāti jauni burtu veidi un kaligrāfiskie paņēmieni, apdares stili. Daudzi no tiem bija tikai ar grafisku nolūku, citiem bija ari saturiska nozīme. Rakstītāji bija atklājuši, ka uzgaļi no citiem aerosola produktiem var veidot lielākas līnijas, sāka ari apvilkt burtus ar citu krāsu, lai palielināt zīmējuma svaru. Konkurences apstākļos sāka attīstīties noteikti stili. TOPCAT 126 (Filadelfija) izveidoja Broadway stilu (lieli burti, slīpi burti). Drīz grafiti sāka parādīties bultas, izliekumi, spirāles, savienojumi. Šie stili kļuva par pamatu Mehāniskajam jeb Wilde Style stilam. Phase un citu stilu meistariem RIFF 140 (viens no agrākajiem Style Wars katalizatoriem) un PEL turpināja attīstību. FLINT 707 un PISTOL deva pamat ieguldījumus 3D (trīsdimensiju — t.i. ēnotiem) burtiem.

Grafiti apkarošana. 1980.—1985. gadi žanra piekopējiem bija vissmagākie. Tika pasludināts aizliegums par krāsas aerosolu pārdošanu nepilngadīgajiem, likums par obligāto krāsas aerosolu ievietošanu slēgtās kastēs (kas padarīja veikalu apzagšanu grūtāku), likumdošana ieviesa bargākus sodus par sveša īpašuma bojāšanu. “Metropolitan Transit Authority” (Metro Tranzīta Pārvalde) pieņēma speciālu antigrafiti budžetu. Vagonu parki tika labāk apsargāti, nožogojumi kļuva kvalitatīvāki un, ja tie tika uzlauzti, tos ātrāk salaboja. Grafiti darbu notīrīšana kļuva aktīvāka. Tas viss piespieda daudzus rakstītājus pamest šo nodarbi. Daži rakstīja arī uz vilcieniem, kurus aizsūtīja metāllūžņos, citi zīmēja uz automaģistrālēm, Metro Tranzīta Pārvaldes aizliegumu dēļ zīmēja arī uz ēku ārsienu augšpusēm, kas bija redzamas no paceltajām (virszemes) metro līnijām (šo kustību iesāka OE un P13). Tie, kas nepadevās, resursu trūkuma dēļ kļuva agresīvi, tie cīnījās viens ar otru, pretendējot uz kādu teritoriju — neapbruņotu grafiti rakstītāju tolaik 100% apzagtu, piekautu konkurenti, kad tas ietu uz vagonu parku. Krāsu trūkuma dēļ daudzi izmantoja marķierus.
BUSE.JPG

1989. gadā 12. maijā Ņujorkā tika izsludināts jauns pašvaldības karš pret grafiti. Visi apzīmētie vilcieni tika noņemti no aprites un nodoti remontā. Tika pasludināta Clean Train (Tīro vilcienu) politika. Lielākā daļa grafiti rakstītāju uzskatīja, ka īstais grafiti ir tikai uz vilcieniem, bet sienas un audekla grafiti ir otršķirīga vide. Viņi turpināja cīņu, kaut arī sastapās ar kolēģu opozīciju, kas uzskatīja, ka ir bezjēdzīgi zīmēt darbu, kas netiks izrādīts. 1993. gadā, Ņujorkas mērs Džuliani īpaši nopietni ķērās pie grafiti apkarošanas. Kā daļa no mēra dzīves kvalitātes uzlabošanos politikas, grafiti apkarošana kļuva par īpašu pilsētas un vietējo pašvaldību prioritāti: "Grafiti romantizēšana nozīmē necieņu pret līdzcilvēku īpašumtiesībām, grafiti rada nekārtības un haosa iespaidu, turklāt pēdējā laikā grafiti paraksti ir bandu un narkotiku dīleru sazināšanās veids," paziņoja Džuliani.[nepieciešama atsauce] 1995. gadā mērs izveidoja īpašu antigrafiti vienību.
Bija arī mēģinājumi rast kompromisu ar varas iestādēm un grafiti kaut daļēji legalizēt. Ņujorkā Patriks Dilillo saprata, ka aizliegumi nespēs iznīdēt grafiti kā tādu, tikai iedzīs to dziļāk pagrīdē, tāpēc nepiecešama organizācija un sistēma, kā koordinēt jauniešus. Tika izveidota grafiti galerija Pfun Factory. Taču tur darbus izstādīja tikai talantīgākie grafiteri, kuru darbiem bija kāda nebūt mākslinieciska vērtība, t.i. mazākums.

Foto avots: www.wallpaperdev.com





Komentāri
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam