AKTUĀLI

Ārkārtējā situācija Latvijā pagarināta līdz 6.aprīlim. Sportojot ārā, jāatceras par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu! Apmeklētājus, kuri pieņemamajās dienās ierodas Inčukalna novada pašvaldībā, Vangažu pilsētas pārvaldē, Inčukalna novada Sociālajā dienestā, Bāriņtiesā, Dzimtsarakstu nodaļā, Būvvaldē vai citā pašvaldības struktūrvienībā, lūdzam lietot sejas aizsargmasku, kā arī ievērot jau iepriekš noteikto divu metru distanci un izmantot roku dezinfekcijas līdzekļus.

attēls

Pie Inčukalna stacijas piemiņas akmeņa piemin Komunistiskā genocīda upurus

14.jūnijs visā Latvijā ir diena, kad pieminam un pārdomājam 1941.gada notikumus, kad no mūsu zemes lopu vagonos uz tālo Sibīriju izveda vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku  ( gandrīz divus Inčukalna novadus) no savām iekoptajām mājām un saimniecībām. Tās bija ģimenes, no kurām vīrus spēka gados atdalīja jau sākotnēji. Tur bija mazi bērni un sirmgalvi, no kuriem daudzi jau  ceļā vagonos mira. 

Katru gadu pie Inčukalna stacijas piemiņas akmeņa šiem deportācijas notikumiem pulcējas tie, kurus  notikumi 1941.gadā un 1949.gadā ir skāruši personīgi, novada amatpersonas  un iedzīvotāji, kuriem ir svarīgi atnākt, pieminēt upurus un būt solidāriem ar tiem, kuriem atgriežoties visus padomju gadus bija zīmogs – tautas ienaidnieks.  Ar katru gadu to cilvēku skaits, kuri pārcieta izvešanas kļūst aizvien mazāks un tas ir dabiski, jo ir pagājuši jau 79 gadi, kopš 1941.gada.

Šogad starp pieminētājiem bija 1941.gada mūsu Goda novadnoeki Ilmārs Žuniņš un Venta Līce. Pieminot šos notikumus, klātesošos uzrunāja novada domes priekšsēdētāja vietniece Ludmila Vorobjova, represēto apvienības vadītājs Jānis Kļaviņš, kopā ar senioru kori "Atblāzma" izskanēja mūsu valsts himna kā lūgsna "Dievs, svētī Latviju", kas pirms nedēļas sasniedza jubilejas gadskaitli 150 gadi. Kora dziedātās dziesmas par Latviju bija atgādinājums, ka mūsu tautas gars ir nesalaužams. Venta Līce  bija  atnesusi lielu 807 lapuspušu biezu Latvijas Valsts arhīva izdotu  grāmatu "Aizvestie 1941.gada 14.jūnijā", kurā var atrast ikvienu šajā dienā represēto. Grāmatu klusējot savās rokās varēja paturēt ikviens. 

Laika gaitā piemiņas akmens no sava smaguma ir iegrimis dziļāk zemē un baltegles ir aizsegušas to. Klātesošie novada deputāti Arvīds Blaus, Alda Freimane un Modris Jaunups izteica vēlmi, ka šī vieta būtu jāsakārto. Savukārt Venta Līce piebilda, ka vajadzētu pievienot plāksni ar to cilvēku vārdiem, kuri tieši no mūsu novada 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā tika deportēti. Arī es pievienojos šīm vēlmēm un novēlu visiem mūsu novada represētajiem veselību, labu iztikšanu un prieku par mūsu valsti.

Informāciju sagatavoja:

Inga Freimane,

Inčukalna Tautas nama vadītāja





Komentāri
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam