AKTUĀLI

25.martā plkst.10.00 Inčukalna stacijas laukumā notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums. 31.martā un 1.aprīlī no plkst.12.00 līdz 16.00 D/C "Vangaži" Amatnieku kopa aicina apmeklēt, iepazīties un līdzdarboties atklātajās meistarklasēs "Satiec savu meistaru" 31.martā plkst.18.00 Vangažu kultūras namā notiks mazo vokālistu konkurss "VANGAŽU CĀLIS 2017". Konkursā var piedalīties ikviens pirmsskolas vecuma dziedātājs ar vienu skanīgu dziesmu pēc brīvas izvēles. 8.aprīlī plkst.18.00 Vangažu kultūras namā notiks Sieviešu estrādes ansambļa "Kaprīze" jubilejas koncerts "Balle pilī". Veiksmīgu nedēļu!

Aktīvā atpūta, apskates objekti

Atpūtas vieta ūdenstūrisma cienītājiem
 
Inčukalna novada teritorijā  jūnija mēnesī pabeigta projekta "Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā" jeb "Riverways" realizācija. Tā  ietvaros izveidotas un labiekārtotas divas atpūtas vietas Gaujas krastos, kuras abas  būs atpazīstamas ar nosaukumu „Atpūtas vieta „Vangažu baznīca””,  izvietotas netālu no Vangažu kapiem, īpašumā, kas pieder Vangažu evaņģēliski luteriskai draudzei.   Projekta ietvaros uzstādītas norāžu zīmes, lai šīs atpūtas vietas ir atrodamas, kā arī izveidoti informācijas stendi ar laivotājiem noderīgu informāciju par novadu, tuvākajām naktsmītnēm un  ēdināšanas uzņēmumiem.
 
Pat reiz populārākais ūdenstūrisma posms Gaujas upē ir no Valmieras līdz Siguldai, bet šī projekta rezultātā tika sakārtota infrastruktūra, lai pievilcīgi būtu arī citi posmi, ar jaunām atpūtas vietām, kurās gan iespējams pagatavot ēdienu, izmantojot labiekārtotas ugunskura vietas,  gan izvēlēties par galamērķi, jo tām ir ērta piekļuve ar autotransportu.
 
  
 
Projekta mērķis ir uzlabot apstākļus ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā, izstrādāt jaunus tūrisma produktus, nodrošināt atpazīstamību esošajiem, attīstīt atpūtas vietas ūdenstilpņu krastos.
Projekts „Riverways” (projekta Nr.EU43385) tiek īstenots ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) Igaunijas un Latvijas programmas atbalstu, sadarbojoties 39 partneriem abās kaimiņvalstīs.
 
Inčukalna medību pils

Pili 1914.Baltijas naftas bāzes direktors barons fon Zonberhards uzcēla kā dāvanu saviem bērniem – meitai un trim dēliem. Jūgendstila divstāvu ēkā ar parketa grīdām un kristālstikla durvīm barona ģimene dzīvoja īsu laiku līdz 1. Pasaules karam, kad meita pili pārdeva kādam tirgotājam. Vēlākos gados pils liktenis bijis raibs – te atradusies sanatorija, armijas lazarete, tuberkulozes un vēlāk astmas sanatorija, bet līdz 2009. gadam te darbojās bērnu bāreņu aprūpes centrs.

Adrese: Ievkalnu iela 11, Krustiņi, Inčukalna novads
GPS: 57.1280, 24.6320

Apsaimnkieko "L.V. Mežs",
„Lejasābranti”, Griķi, Inčukalns, Inčukalna novads

 
Hincenbergas muiža

1436. gadā no Livonijas ordeņu mestra lībietis Henings Hincens saņēma zemes gabalu un pirmo reizi rakstu avotos ir minēta Hincenberga. Vēlāk šis nosaukums tika burtiski latviskots un ieguva Inčukalna nosaukumu. Muiža sastāvēja no vairākām daļām, kuras vēlāk tika pirktas, pārdotas un ieķīlātas, līdz 1852. gadā īpašumtiesības iegādājās barons Maksimiliāns fon Volfs, kura dzimta tur valdīja līdz kungu mājas pēdējām dienām. Apkārt muižai bija skaisti iekopts parks, tā vidū dīķis ar saliņu. Parks ar seniem un retiem kokiem saglabājies līdz pat mūsdienām.

1919. gadā muižas ēkas kara darbības rezultātā tika nopostītas. Pēc otrā pasaules kara beigām muižas parkā tika izveidoti padomju karavīru brāļu kapi, kurus 1985.gadā sāka pārveidot. Tika uzstādīts Guntas Zemītes veidots Mātes tēla momuments. Labiekārtošanas darbus līdz galam neizdevās pabeigt.

Šo vietu mūsdienās sauc par Indrānu parku, kuru par savu mājvietu izvēlējušās daudzas stārķu ģimenes. Pateicoties muižas parka dendroloģiskajiem stādījumiem, tas ietverts aizsargājamo dabas piemunekļu sarakstā.

Inčukalna Velnala


Inčukalna Velnala ir nostāstiem apvīta ala, kas tumšajā dziļumā glabā daudzus noslēpumus... Sena teika vēsta, ka tajā dzīvojis pats velns!

Ceļš uz Velnalu ved gar plašām pļavām, kurās redzami lieli, nokaltuši koki. Tie izliekušies tik savādi un tukšu lauku vidū izskatās gluži kā apburti... Arī pašas Velnalasnoskaņa ir neparasta. Tās iekšpusē vienmēr dzirdams kluss pazemes ūdens tecējums un valda noslēpumaina pustumsa. Šķiet, ka ala nevēlas atklāties svešām acīm!

Stāvot pie ieejas alā, redzama aptuveni metru plata ieeja, kas ved uz nedaudz plašāku telpu. Šī telpa ir mistiska... Tajā ir četrus metrus augsti kupolveida griesti, kas vijās uz augšu un tā vien šķiet, ir neparastu spēku radīti.

Senā teikā aprakstīta šaura eja, kas apslēpta alas labajā pusē – tā vedot uz viltīgā velna guļamistabu. Eja ir tik šaura, ka tajā var pārvietoties tikai tupus.

Teika vēsta, ka velns alā dzīvojis ilgus gadus, līdz saniknojis Pērkona tēvu. Pērkona tēvs spēris velnam, bet nav varējis trāpīt un nošķēlis paprāvu klints gabalu! Velns sapratis, ka šajā alā viņam miera vairs nebūs un aši atstājis savu mitekli.

Paverot skatu uz Velnalas kreiso sienu, redzams avotiņš, kas plūst ar apbrīnojamu ūdens spēku! Gadu ritējumā tas mainījis alas aprises un drupinājis smilšainās sienas. Senos laikos ļaudis devās uz Velnalu, lai iegūtu avota ūdeni, jo tam piemitis dziedinošs spēks.

Baltic Bonsai parks

 


SIA "Baltic Bonsai Park" ir vienīgais šāda veida parks Latvijā. Šeit iespējams baudīt mieru, harmoniju un just Japānas elpu apskatot Bonsai kociņus, Koi karpas, strautiņu un nesteidzīgi malkot Japānas tēju parka tējnīcā, kā arī iegādāties suvenīrus un dizaina priekšmetus no Japānas.

Parks oficiāli tika dibināts 2011. gadā, bet kolekcija, kura izvietota parka teritorijā, tika veidota no 2006. gada.

Bonsai dārzs ir atvērts apskatei trešdienās no plkst. 9.00-12.00, kā arī jebkurā citā dienā, iepriekš sazinoties. Labprāt tiek uzņemtas organizētas grupas un uzņēmumi, kolektīva saliedēšanas pasākumiem. 
 
Kontaktinformācija:
Sprīdīši, Krustiņi, Inčukalns,
Inčukalna novads, LV-2141
Tālrunis: +371 29299220, +371 27801988
E-pasts: info@bonsai.lv
www.bonsai.lv

Annas Ludiņas mākslinieku dārzs

Mākslinieku dārzā, kas ir zaļojoša brīvdabas pastaigu vieta, kokus iestādījuši daudzi izcili Latvijas mākslinieki.

Anna Ludiņa-Pabiana (1906.-1998.) bija Latvijas Nacionālās operas soliste – viņas skaisto mecosoprānu klausītāji baudīja vairāk nekā 30 gadus vairāk nekā 70 izrādēs.

Anna Ludiņa-Pabiana kopā ar vīru Adrianu Pabianu un saviem bērniem vasaras mājās “Līgotnēs” 1964. gada maijā iestādīja pirmos kociņus.

Plašo mākslinieku dārzu pašlaik rotā vairāk nekā 150 koki – dažādu šķirņu ozoli, liepas, tūjas, egles, bērzi, gobas un citi koki.

Kokus Mākslinieku dārzā stādījušas izcilas personības, piemēram, operdziedātājas – Milda Brehmane Štengele, Žermēna Heine Vāgnere, baletdejotāji – Haralds Ritenbergs un Anna Priede, komponisti – Lūcija Garūta, Raimonds Pauls, dzejnieki – Imants Ziedonis un Jānis Peters, kā arī daudzi citi. Pie katra koka piestiprināta plāksnīte ar stādītāja vārdu, koka nosaukumu un gadu, kurā tas iedēstīts.

Anna Ludiņa-Pabiana radīja šo dārzu, lai tas kuplotu cauri gadu simtiem un vēstītu par izcilām latviešu personībām. Dārzā novietots arī piemiņas akmens, kas veltīts pašai Annai Ludiņai-Pabianai. Dārzu pašlaik kopj Annas Ludiņas-Pabianas bērni un brīvprātīgie apkārtnes iedzīvotāji.

Automašīnu iespējams novietot ceļa malā. Dārzu var aplūkot arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Inčukalna novads ir Gaujas Nacionālā parka klastera biedrs. Visa informācija apskatāma klastera mājas lapā www.entergauja.org