Inčukalna novada sociāli ekonomiskais stāvoklis

Inčukalna novads ir liels novads Rīgas reģionā. Tā sastāvā kopš Teritoriāli administratīvās reformas 2009.gada 1.jūlijā ietilpst Inčukalna pagasts, apdzīvotas vietas – Egļupe un Gauja, kā arī Vangažu pilsēta. Inčukalna novada kopējā platība ir 112km2.

Inčukalna novadā no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim deklarējušas dzīvesvietu 470 personas, no tām 275 – Inčukalna pagastā, 195 – Vangažu pilsētā.

Inčukalns

Inčukalna pagasts 2006.gadā kļuva par novadu, kura ziemeļu robeža 20 km garumā iet pa krāšņo Vidzemes rotu – Gauju. Lielākās apdzīvotās vietas ir lielciems Inčukalns – ap Inčukalna dzelzceļa staciju; lielciems Gauja jeb Gaujaslīči – Vidzemes šosejas 47 km; mazciemi – Indrāni – bijušās Inčukalna muižas apkaimē, Sēnīte jeb Krustiņi – ap bijušo restorānu Sēnīte, Griķi – Tīnūžu šosejas malā starp Vangažu pilsētu un dzelzceļu. Inčukalnam cauri plūst četras Gaujas kreisā krasta pietekas: Egļupe jeb Zustrene, Dzelzāmura upīte jeb Inčupe, Stalšēnupīte un Straujupe. Novada kopplatība ir 10706 ha. 608,4 ha novada teritorijas ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā. 70% Inčukalna teritorijas aizņem meži, pļavas, krūmāji, parki, upes un dīķi.

Vangaži

Vangaži pilsētas statusu ieguva 1991.gadā. Nelielā un jaunā pilsēta atrodas 30 km no Rīgas un tās teritorija ir 5km2. Pilsētas teritorija robežojas ar Garkalnes, Inčukalna un Ādažu novadiem. Pilsētas teritorijā ir 153 privātmājas un 43 daudzstāvu mājas, t.i. 1435 dzīvokļi. Pilsētai garām iet svarīga automaģistrāle – Vidzemes šoseja. Patīkams akcents pilsētas teritorijā ir zaļie meži un 17 km garā Gaujas pieteka Straujupīte.

Svarīgu lomu pilsētā ieņem ražošanas zona. 1957.gadā vienlaicīgi tika celts gan Vangažu ciemats (sākotnēji Oktobra ciemats), gan Dzelzsbetona rūpnīca (ģeologi 1955.gadā šeit konstatēja labus grants krājumus). Šobrīd Vangažu pilsētā jau reģistrētas 164 sabiedrības ar ierobežotu atbildību un individuālie uzņēmumi.

Pēc reformas 2009.gadā Vangažu pilsētas dome pārstrukturizēta un izveidota Vangažu pilsētas pārvalde.

Inčukalna novada teritorijā darbojas Inčukalna pamatskola un Vangažu vidusskola, pirmsskolas izglītības iestādes „Minka” ar filiāli „Lapsiņa” un „Jancis”, Inčukalna Tautas nams un Vangažu kultūras nams, Inčukalna novada bibliotēka, Inčukalna sporta komplekss, dienas centri „Vangaži”, „Gauja” un „Sarma”, Inčukalna novada Mūzikas un mākslas skola, sociālās aprūpes māja „Gauja”. Aktīvi darbojas Invalīdu un Pensionāru biedrības, kā arī Sarkanā krusta pirmorganizācija.

Saskaņā ar spēkā esošo Inčukalna novada Attīstības plānu, novada mērķis ir veicināt daudzpusīgu novada ekonomisko attīstību. Inčukalna dabas resursi, novada iedzīvotāji, uzņēmumi, un novada tradīcijas ir priekšnoteikums šī mērķa sasniegšanai. Attīstības plāna mērķis ir nostiprināt novada ekonomisko patstāvību un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, ievērojot vides resursu racionālu izmantošanu. Inčukalna veiksmīgai attīstībai nākotnē izvirzītas vairākas attīstības prioritātes:

     Dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšana novadā;

     Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

     Vietējās uzņēmējdarbības veicināšana;

      Inčukalna novada tūrisma attīstība.