|
Tūrisma objekti un takas
Atpūtas iespējas Inčukalnā:
|
Aicinām aktīvi atpūsties un baudīt dabu Inčukalnā:
Inčukalna reljefu veido Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļu mala. Inčukalna novada teritorijā ir daudz priežu mežiem apauguši smiltāji. Inčukalna reljefa struktūra tika pētīta 20. gadsimta 60. gadu sākumā nolūkā izmantot to par pazemes tvertni gāzes uzglabāšanai.
|
|
Pauguri
Krustkalni (-s) - Apmēram 20 m augsts paugurs, kas iestiepjas dziļi mežā. Tā ir augstākā vieta Inčukalnā
Smilškalns paka - neliels smilšu paugurs blakus dzelzceļam. Tieši pretim, otrpus sliedēm, atrodas Kapkalniņš
|
|
Alas
Nukšu velnala jeb Vangu velnala - 300 - 400 m aiz BBAC "Inčukalns", netālu no "Nukšu" (kādreizējo "Vangu") mājām. Mazā sāngraviņā, 10 - 15 m no Gaujas redzams pelēkbalts smilšakmens atsegums, kurā atrodas noslēpumaina, ap 3 m augsta alas mute. Virs tās augošā koka saknes nokarājas kā teiksmaina pūķa ķepas. No apmēram 2,5 m dziļās alas iztek trīs avotiņi. Alā izveidojušies nelieli pīlāri, bet sienās - caurumi
Patiltes ala - Apmēram 15 m dziļā ala atrodas maza strautiņa izskalotā gravā netālu no Gaujas tilta. Tajā uzturēties bīstami, jo šosejas transporta radītā vibrācija draud izraisīt nobrukumus. Virs alas aug varens ozols. Alas un latviešu svētkoka savstarpējā klātbūtne varētu nebūt nejauša
|
|
Velnala jeb Velna kambaris - Velnala ir 19. garākā Latvijas ala (tā ir 16 m gara). Velnalu ir interesanti aplūkot visos gadalaikos: ziemā līdz tai var ilgi, jo ilgi brist pa sniegu, un, pie galamērķa nonākot, pārņem prieks par labi padarītu darbu, pavasarī tai visapkārt ir zilo vizbulīšu paklājs, vasarā alas iekšpusē vairs nav tik mitrs un to var pamatīgāk apskatīt, bet rudenī to ieskauj daudzkrāsainās koku lapas
|
|
Novada arheoloģijas un dabas pieminekļi, aizsargājamie dabas objekti ir šādi:
- Inčukalna Velnala - 19. garākā Latvijas ala;
- Zaiču senkapi;
- Katlāpu un Viesulēnu senkapi;
- Salu senkapi;
- Meļķertu senkapi;
- Vangažu kapsētas senkapi;
- Vangažu baznīca;
- Gaujas 50 m krasta josla;
- Gaujas senlejas meži;
- Operdziedātājas Annas Ludiņas-Pabiānes ierīkotais dendrārijs - Operas dārzs "Līgotnēs";
- GNP teritorija satrp Gauju un Vidzemes šoseju - no Silciema līdz Murjāņu ceļam
|
|
Dižkoki
Mureja priede un Vilkaču priede
Lielākie koki Inčukalna novada teritorijā:
Egle pie Velnalas - 3.10 metrs;
Ozols pie Velnalas - 5.00 metri;
Liepa pie Dzirnavdīķa - 4.00 metri;
Lapegle “Indrānos” - 3.70 metri
|
Inčukalna novads ekotūrisma portālā "Ceļteka"
|
